Diezgan daudz, un lielākoties tas ir nomierinoši. Lielos pētījumos, kuros novēroti simtiem tūkstošu cilvēku, konstatēts, ka tiem, kas regulāri dzer kafiju, ir mazāks hronisku aknu slimību, cirozes un aknu vēža risks nekā tiem, kas kafiju nedzer. Tie ir novērojumu pētījumi, tāpēc tie rāda sakarību, nevis pierādījumu, ka aizsardzību nodrošina tieši kafija.
Ko atklājuši lielākie pētījumi?
Atkal un atkal tiek minēti trīs pētījumi.
- Ciroze. 2016. gada metaanalīzē (Kennedy un kolēģi) apvienoja deviņus pētījumus ar vairāk nekā 430 000 dalībnieku. Katras divas papildu kafijas tases dienā bija saistītas ar par 44 % mazāku cirozes risku.
- Aknu vēzis. Tās pašas komandas 2017. gada metaanalīzē, kas aptvēra 26 pētījumus un vairāk nekā 2 miljonus cilvēku, divas papildu tases dienā bija saistītas ar par 35 % mazāku hepatocelulārās karcinomas risku. Tas ir visbiežākais aknu vēža veids.
- Hroniskas aknu slimības. 2021. gada pētījumā ar gandrīz 495 000 UK Biobank dalībnieku, kurus novēroja vidēji gandrīz 11 gadus, kafijas dzērājiem bija par 21 % mazāks risks saslimt ar hronisku aknu slimību un par 49 % mazāks risks no tās nomirt nekā tiem, kas kafiju nedzēra. Mazākais risks bija aptuveni pie 3–4 tasēm dienā.
UK Biobank pētījumā sakarība saglabājās maltai, šķīstošajai un bezkofeīna kafijai. Maltajai kafijai, kas ietver arī espresso, bija visciešākā sakarība.
Vai tātad kafija aizsargā aknas?
To pagaidām nevaram apgalvot. Visi šie rezultāti iegūti novērojumu pētījumos: cilvēki norādīja, cik daudz kafijas dzer, un pētnieki skatījās, kam vēlāk attīstījās aknu slimība. Tas atstāj vietu citiem skaidrojumiem.
- Citi paradumi. Kafijas dzērāji var atšķirties no tiem, kas kafiju nedzer, pēc uztura, alkohola lietošanas, smēķēšanas vai ienākumiem. Pētnieki šos faktorus ņem vērā, bet nekad ne pilnībā.
- Apgrieztā cēloņsakarība. Cilvēki, kas jau jūtas slikti vai kuriem teikts, ka aknām klājas grūti, var samazināt kafijas daudzumu. Tad tie, kas nedzer kafiju, izskatītos mazāk veseli iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar kafiju.
- Viens momentuzņēmums. UK Biobank pētījumā par kafiju jautāja tikai vienreiz, sākumā. Desmit gadu laikā paradumi mainās.
To atzīst arī paši šo pētījumu autori. Tiek pētīti iespējami bioloģiski skaidrojumi, piemēram, kafijas vielas, kas iedarbojas uz iekaisumu un rētošanos aknās, taču liela daļa šī darba veikta ar šūnām un dzīvniekiem. Mums ir konsekventa, diezgan spēcīga sakarība daudzās populācijās, nevis pierādījums.
Cik daudz kafijas ir droši dzert?
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) secinājusi, ka veseliem pieaugušajiem:
- līdz 400 mg kofeīna dienā nerada bažas par drošumu;
- vienreizējas devas līdz 200 mg nerada bažas par drošumu;
- grūtniecības laikā līdz 200 mg dienā nerada bažas attiecībā uz bērnu.
Kofeīna daudzums tasē ļoti atšķiras atkarībā no kafijas, tases lieluma un pagatavošanas veida, tāpēc tās ir orientējošas vērtības, nevis tasīšu skaits. Dažiem cilvēkiem kofeīns var traucēt miegu pat tad, ja tuvu gulētiešanas laikam uzņemti aptuveni 100 mg.
Vai kafijas pagatavošanas veids ir svarīgs?
Attiecībā uz aknām pētījumi nesniedz skaidru atbildi, lai gan UK Biobank datos visciešākā sakarība bija maltajai kafijai. Attiecībā uz holesterīnu pagatavošanas veids ir svarīgs. Randomizētu pētījumu metaanalīzē (Jee un kolēģi, 2001) konstatēts, ka nefiltrēta kafija paaugstina kopējo un ZBL holesterīnu, bet filtrētai kafijai ir ļoti maza ietekme. Iemesls ir kafijā dabiski esoša eļļaina viela, kafestols, ko aiztur papīra filtrs.
To vērts zināt, ja dzerat vārītu, nefiltrētu kafiju, piemēram, turku kafiju. Tas nenozīmē, ka no tās jāatsakās. Taču, ja jums ir paaugstināts holesterīna līmenis, ir vērts to pieminēt ārstam, kā arī to, cik tases dienā izdzerat.
Ko darīt, ja man jau ir aknu slimība?
Kafija nav ārstēšana. Ja jums ir taukainās aknas, hepatīts, ciroze vai cita aknu slimība, pirms jebkādām pārmaiņām konsultējieties ar ārstu un turpiniet ievērot noteikto ārstēšanu un ieteikumus. Tas pats attiecas uz regulāru zāļu lietošanu, jo kofeīns var mijiedarboties ar dažām zālēm. Ārsts vai farmaceits to var pārbaudīt.
Ir vērts paturēt prātā arī plašāku ainu. Lietas ar visskaidrāko ietekmi uz aknu veselību ir labi zināmas: ierobežot alkoholu, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, vairāk kustēties un, ja ieteikts, vakcinēties pret B hepatītu. Kafija neatsver pārmērīgu alkohola lietošanu.
Ko tas nozīmē parastam kafijas dzērājam?
Ja jums jau patīk kafija un tā jums neliek justies slikti, pētījumi nedod iemeslu to pārtraukt un dod zināmu pamatu par savu paradumu neuztraukties, ja vien ievērojat EFSA ieteikumus par kofeīnu. Ja kafiju nedzerat, nav vajadzības sākt aknu dēļ. Un svarīgs ir arī tases saturs: daudz cukura vai sīrupa pievieno brīvos cukurus, bez kuriem aknas labprāt iztiktu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik kafijas tases dienā saistītas ar veselīgākām aknām?
UK Biobank pētījumā mazākais hronisku aknu slimību risks bija aptuveni pie 3–4 tasēm dienā. Tā ir novērota sakarība, nevis ieteicamā deva, un jāievēro EFSA robeža – 400 mg kofeīna dienā.
Vai bezkofeīna kafija arī skaitās?
UK Biobank pētījumā arī bezkofeīna kafija bija saistīta ar mazāku aknu slimību risku. Tas liek domāt, ka loma varētu būt arī citām vielām, ne tikai kofeīnam, taču tas nav pierādīts.
Vai vārīta, nefiltrēta kafija ir slikta holesterīnam?
Pētījumos nefiltrēta, vārīta kafija paaugstina ZBL holesterīnu, bet filtrētai kafijai ir ļoti maza ietekme. Ja jūsu holesterīna līmenis ir augsts, pajautājiet ārstam, vai daļu tasīšu aizstāt ar filtrētu kafiju.
Avoti: Kennedy OJ et al., Systematic review with meta-analysis: coffee consumption and the risk of cirrhosis, Alimentary Pharmacology & Therapeutics 2016, 43(5):562, Kennedy OJ et al., Coffee, including caffeinated and decaffeinated coffee, and the risk of hepatocellular carcinoma: a systematic review and dose–response meta-analysis, BMJ Open 2017, 7:e013739, Kennedy OJ et al., All coffee types decrease the risk of adverse clinical outcomes in chronic liver disease: a UK Biobank study, BMC Public Health 2021, 21, EFSA, Scientific opinion on the safety of caffeine (EFSA Journal 2015, 13(5):4102), Jee SH et al., Coffee consumption and serum lipids: a meta-analysis of randomized controlled clinical trials, American Journal of Epidemiology 2001, 153(4):353.
